Balts ezers kalna virsotnē -

tas mūsu asras krāj.

Kas tvaiko asins krāsās

un laiku it kā stāj.

 

Tās sasalst, graužas miesās,

bet nelaid Dvēselē,

kur esam visi Vienā,

Tur vājos pasaudzē.

 

Vēl daži ērgļi riņķo

uz medījumu cer.

Bet medījamā gaļa

sev' lielveikalā sver.

 

Sals jau nebūs mūžīgs -

tas tikai laika rits.

Pēc spelgoņa nāks plūdi,

un Mīlas spēriens cits.

 

Ezers pārtaps zilā -

no asarām būs brīvs.

Nāks pavasaris atkal

un Spēku atraisīs.