Kad gan lai domā,

kad jel lai jūt?

Sirds dzīves dzirnās

par ātru pelnos nesadrūp.

 

Ak, mani psihoterapijas vārdu draugi,

lūk, Saule aust! - jel raugi!

Vai apkure būs dārga,

vai maizes rieciens būs,

vai nāveskārie orki

par mūs' pašu atspulgu ne'kļūs?

 

Nē, nieki - tas domu blusu cirks tik cepas,

lēkā smadzenēs līdz izmisumā atstiepj pekas.

Nāks rīts un uzkurbulēs Raini,

kurš mēzīs galvās atkritumu spaini.

 

Aust Saule, iesper sirdij rīts,

kas visas bažas caur dzeju Mīlestībā pārvērtīs.